Pēc Valsts policijas datiem Latvijā pērn nozagti vairāk nekā 1250 velosipēdu, un divas trešdaļas no tiem Rīgas reģionā. Vasaras mēnešos, no maija līdz septembrim, policija saņem līdz aptuveni 170 ziņojumu mēnesī.
Eiropā 2025. gada skaitļi stāsta divus stāstus vienlaikus. Reģistrēto zādzību skaits samazinājās Vācijā, Zviedrijā, Dānijā un Austrijā. Tajā pašā laikā nozagtā velosipēda vidējā vērtība sasniedza augstāko līmeni, kāds jebkad mērīts. Velosipēdu nozog mazāk, bet nozagtie ir ievērojami dārgāki.
Lūk, ko skaitļi rāda un ko tiem vajadzētu mainīt tavā ikdienā.
Katra trešā zādzība notiek mājas koplietošanas telpā
Latvijas datos visspēcīgākā ir nevis kopsumma, bet vieta. Katra trešā velosipēda zādzība notiek daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās, proti, kāpņu telpās un pagrabos, visbiežāk vēlā vakarā vai naktī.
Tas ir tieši pretēji tam, ko lielākā daļa cilvēku iztēlojas. Velosipēds, kas atstāts pie veikala uz piecām minūtēm, šķiet riskants. Velosipēds kāpņu telpā šķiet drošs, un statistikā tas tāds nav.
"Zagļiem pietiek vien ar pāris minūtēm, lai piesavinātos uz brīdi bez uzraudzības atstātu braucamrīku."
Reģistrētās zādzības ir tikai daļa no patiesā skaita
Katrs zādzību skaitlis ir ziņojumu skaitlis, nevis zādzību skaitlis. Lielākā daļa zādzību nenonāk nekur.
Nīderlandes statistikas pārvalde CBS 2025. gada drošības pētījumā konstatēja, ka policijai vērsās tikai aptuveni 41 procents velosipēdu zādzību upuru. Austrijas satiksmes drošības iestāde KFV 2026. gada septembrī publicētajā aptaujā secināja, ka trešdaļa cietušo iesniegumu neiesniedza vispār. Somijā atšķirību var redzēt pašos oficiālajos datos: policijai 2025. gadā ziņoja par 17 100 zādzībām, apdrošinātājiem par 13 800.
Iemesls, ko cilvēki paši min, ir drūms un sevi piepildošs. Iesniegumu neraksta, jo velosipēds tāpat neatgriezīsies, un velosipēds neatgriežas daļēji tāpēc, ka par tik maz zādzībām ziņo.
Nozagtais velosipēds kļūst dārgāks
Kamēr skaits krīt, vērtība aug.
Vācijas apdrošinātāju asociācija GDV 2026. gada pavasarī reģistrēja vidējo atlīdzību 1270 eiro par nozagtu velosipēdu, augstāko jebkad mērīto, vienlaikus apdrošināto zādzību skaitam samazinoties. Somijā apdrošinātāji 2025. gadā par nozagtiem velosipēdiem izmaksāja aptuveni 12 miljonus eiro. Zviedrijā elektriskie velosipēdi veidoja 12 931 reģistrētu zādzību jeb gandrīz 30 procentus no visām.
Deviņi no desmit nozagtiem velosipēdiem neatgriežas
Atklāšanas rādītāji ir tā statistikas daļa, kas nav uzlabojusies.
Vācijā 2025. gadā atklāja 9,8 procentus reģistrēto velosipēdu zādzību. Austrijā 9,3 procentus. Itālijas statistikas pārvalde Istat konstatēja, ka atgūst mazāk nekā vienu nozagtu velosipēdu no desmit, proti, 9,5 procentus, salīdzinot ar 61 procentu automašīnu gadījumā.
Atšķirība no automašīnām nav tāda, ka cilvēkiem velosipēdi rūpētu mazāk. Atšķirība ir reģistrs. Automašīnai ir numurs, kas saistīts ar īpašnieku, tāpēc ziņošana ir gan nepieciešama, gan noderīga. Nereģistrētu velosipēdu, kas atrasts pamests parkā, praktiski nav iespējams kādam atdot.
Recenzētais pētījums Patterns in Bike Theft and Recovery sekoja 1823 zādzībām un konstatēja, ka reģistrēti īpašnieki velosipēdu atguva ar policijas palīdzību 38 procentos gadījumu pret 32 procentiem nereģistrētiem, bet nereģistrēti īpašnieki vairāk paļāvās uz tiešsaistes kanāliem (24 pret 16 procentiem). Reģistrācija velosipēdu nerada no nekā. Tā dod policijai, ar ko salīdzināt. Beļģijas nacionālais reģistrs MyBike ziņo par 14,5 procentu atgūšanu reģistrētajiem velosipēdiem laikā, kad nacionālie rādītāji Eiropā svārstās no 2 līdz 5 procentiem.
Zagļi strādā ar rāmja numuru
Ka rāmja numurs ir izšķirošā detaļa, vislabāk redzams pēc tā, cik daudz pūļu organizētie zagļi velta, lai no tā atbrīvotos.
gada martā Osnabrikas prokuratūra un Emslandes policija veica kratīšanas vairākos objektos Ziemeļreinā-Vestfālenē. Aizdomās turētajiem inkriminē vairāk nekā 75 elektrisko velosipēdu zādzību par summu, kas pārsniedz 300 000 eiro, kopš 2025. gada augusta. Viens no viņiem esot uzturējis darbnīcu, kurā viltoja rāmju numurus un pirkuma dokumentus.
Tas apstiprina vienkāršu lietu. Gadījuma zaglis paņem velosipēdu, organizēts zaglis paņem arī tā identitāti. Kamēr numurs kaut kur pastāv un ir saistīts ar tevi, velosipēds ir identificējams. Kad numurs pazūd, velosipēds kļūst par preci bez vēstures.
Arī politika ir izdarījusi tādu pašu secinājumu. 2025. gada novembrī Beniluksa savienība un Ziemeļreina-Vestfālene nāca klajā ar kopīgu stratēģiju pret pārrobežu velosipēdu zādzībām, un viens no tās trim pīlāriem ir savstarpēji savienot nacionālos velosipēdu reģistrus.
Patiesās izmaksas neparādās atlīdzību statistikā
Zaudējums nebeidzas ar velosipēdu. Eiropas Riteņbraucēju federācija ECF ir izmērījusi, kas notiek pēc tam: 11 procenti cietušo pārstāj braukt ar velosipēdu pavisam, bet 23 procenti brauc retāk. 39 procenti vairs nepērk nevienu velosipēdu, un no tiem, kas pērk, aptuveni trešdaļa izvēlas lētāku modeli.
Eiropas mērogā runa ir par aptuveni miljonu cilvēku, kas pēc zādzības pārstāj braukt. Tāpēc velosipēda zādzība ir kas vairāk nekā vidēja apmēra mantisks noziegums: katrs nozagtais velosipēds maksā ne tikai savu atjaunošanas vērtību, bet bieži arī to braukšanu, kas pēc tam vairs nenotiek.
Ko ar šiem skaitļiem darīt
Pieraksti rāmja numuru tagad, nevis tad, kad vajadzēs. KFV aptaujā tikai 37 procenti elektrisko velosipēdu īpašnieku bija pierakstījuši rāmja numuru un 23 procenti bija velosipēdu reģistrējuši.
Iesniedz iesniegumu policijā arī tad, ja netici rezultātam. Nereģistrētās zādzības ir iemesls, kāpēc velosipēda zādzība izskatās pēc sīkuma tabulās, kur sadala policijas resursus.
Pārbaudi apdrošināšanas limitu. Ja velosipēds nomainīts pret dārgāku elektrisko, pirms dažiem gadiem ierakstītais limits var vairs nesegt aizvietošanu.
Izvēlies slēdzeni pēc velosipēda vērtības. Zagļi izvēlas pēc cenas, tāpēc dārgs velosipēds ar lētu slēdzeni ir tieši tā kombinācija, ko statistika soda.
